Selektīvā profilakse

2. attēls: Dalībvalstis, kurās selektīvā profilakse (t.i., vērsta uz visvairāk neaizsargātajiem iedzīvotājiem vai reģioniem) ir minēta stratēģijās un īstenota

Piezīmes

Avoti: Reitox tīkla valstu ziņojumi un Ziņojums par selektīvo profilaksi ES.

Atšķirībā no universālās profilakses plašā mēroga un pievēršanās galvenokārt mazas devas iedarbībai, selektīvās profilakses politika galvenokārt ir vērsta uz atsevišķām neaizsargātām personām vai iedzīvotāju grupām. Selektīvā profilakse ietver riska faktoru, mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu un problēmas radošo līdzcilvēku pašreizējo (ideālā gadījumā vietējo) izpēti, lai pievērstos gadījumiem, kad risks sākt lietot narkotikas ir vislielākais. Dažās valstīs, piemēram, Somijā un Zviedrijā, selektīvajai profilaksei pievērš arvien vairāk uzmanības, jo arvien biežāk kaņepes un alkoholu lieto izklaides pasākumos (skatīt 3. nodaļu), taču šo profilaksi diemžēl piemēro tikai dažās dalībvalstīs (2. attēls), pārsvarā tajās, kurās jau ir izveidota stratēģijas politika attiecībā uz universālo profilaksi. Svarīga ir atbilstoša teorētiskā bāze un novērtēšana, tādējādi, izvēloties mērķa grupas vai jomas, pamatojas uz izpētes datiem, un var noteikt un savstarpēji saistīt izmeklēšanas mērķus. Piemēram, Ungārijā vairāki iejaukšanās pasākumi ir vērsti uz čigānu tautības iedzīvotājiem, un to veikšanā izmanto līdzgaitnieku grupas pieeju. Profilakse izklaides pasākumu jomā kā selektīvās profilakses īpaša apakškopa ir aprakstīta 4. nodaļā.