Problēmas brīvības atņemšanas iestādēs

Cietumos salīdzinājumā ar iedzīvotājiem narkomānu ir daudz vairāk. Narkotiku lietošanas izplatība ieslodzīto vidū svārstās no 22 % līdz 86 % atkarībā no ieslodzījuma vietas kontingenta, aizturēšanas iestādes un valsts. Cietumi ar salīdzinoši augstu narkotiku injicēšanas izplatību ir paaugstināta riska vide infekcijas slimību izplatībai. Pasākumi minēto parādību apkarošanai ietver aizstājošās ārstēšanas ieviešanu un adatu un šļirču apmaiņas programmu ieviešanu brīvības atņemšanas iestādēs. Valstu veselības aprūpes un sociālās labklājības sistēmas aizvien vairāk pievēršas sekām, kādas narkotiku lietošana cietumos atstāj uz veselību, ko sarežģī ierobežotā medicīnisko pakalpojumu pieejamība un cietuma veselības aprūpes dienestu atšķirtība no parastās veselības aprūpes sistēmas. Ieslodzījuma alternatīvas, kas ieviestas ar krimināltiesiskās politikas jauninājumiem, novirza narkomānus uz kvaziobligātu ārstēšanos vai sabiedrisko dienestu, pieņemot, ka šāda iejaukšanās labāk apmierina ieslodzīto vajadzības.